Šodien Rīga atklāts pilnībā elektriskais Audi Q4 e-tron. Jaunā pilnībā elektriskā Audi modeļa atklāšana iezīmē autobūves nākotnes virzību uz pilnībā elektrisku mobilitāti. Tuvāko, nedaudz vairāk kā desmit gadu laikā, Audi konveijeru pametīs pēdējais auto ar iekšdedzes dzinēju. Nobraukums līdz 520 kilometriem Pateicoties Audi Q4 e-tron daudzpusībai, tas ir ideāls sabiedrotais ikdienas situācijās. Ar 4,59 metru
Audi prezentējis pirmo jaunās konceptautomobiļu saimes locekli – elpu aizraujošu rodsteru. Audi skysphere concept ir nosaukums, kas dots elektriskajam divdurvju kabrioletam, kura virsbūves līnijas ieskicē Audi rītdienas dizainu. Ar šo modeli zīmols demonstrē savu vīziju attiecībā uz nākotnes progresīvo luksusa segmentu, kurā interjers kļūst par interaktīvu telpu, savukārt automobilis par aizraujošas pieredzes platformu. To nodrošina
Ar jauno kompakto krosoveru Taigo Volkswagen pirmo reizi Eiropas tirgū laiž krosoveru-kupeju. Priekšpiedziņas Taigo spēj patiesi piesaistīt uzmanību, pateicoties tā modernās virsbūves dizainam, paaugstinātām sēdpozīcijām un revolucionārai savienojamībai. Piecvietīgā automobiļa aizmugure ir ieslīpa kupejas stilā, kas netraucē aizmugurē sēdošajiem. Ar šo auto Volkswagen paplašina kompaktā Polo (hečbeks) un T-Cross (SUV) modeļu klāstu, kas veidoti uz
Latvijas lidsabiedrības airBaltic struktūrvienība airBaltic Training pabeigusi apmācības ar Boeing 737 lidojumu simulatoru un pārdevusi to uzņēmumam Francijā. airBaltic operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis uzsver: “airBaltic jau līdz 2024. gada sākumam lidojumus veiks ar 50 Airbus A220-300 lidmašīnām, kas nozīmē, ka uzņēmuma apkalpes apmācību vajadzības ievērojami pārsniegs pašreizējās iespējas. Noslēdzot apmācību ar Boeing 737 simulatoru,
Ar spēju ieskrieties no 0 līdz 100 km/h 3,8 sekundēs un sasniegt līdz pat 290 km/h maksimālo ātrumu, RS griezes momenta sadali, semi slick sporta riepām un īpašiem RS braukšanas režīmiem jaunais Audi RS 3 piedāvā augstākā līmeņa braukšanas dinamiku un labākos rādītājus savā segmentā. Augstas veiktspējas piecu cilindru dzinējs ar 294 kW (400 ZS)
Elegantā klātienes pasākumā Jūrmalas Golfa klubā tika atklāti un pirmo reizi Latvijā prezentēti jaunākie tehnoloģiju uzņēmuma Huawei sasniegumi. Tehnoloģiju ekspertiem, entuziastiem un aktīvā dzīvesveida piekritējiem bija iespēja iepazīties ar pasākuma “naglām” – “Huawei Watch 3 Series” viedpulksteņiem un citiem tehnoloģiju jaunumiem, kā arī apgūt iemaņas golfa spēlē profesionālu treneru vadībā. Šī atklāšanas pasākuma laikā* viesiem
Radošās apvienības «Colortime» grafiskais dizainers Jānis Zālītis ir pirmais Latvijas mākslinieks, kurš ir sadarbojies ar Eiropas Kodolpētniecības centru (CERN), izveidojot grafisko identitāti zinātnes projektam «I-FAST». Iecerēts, ka jūlijā Latvija kļūs par CERN asociēto dalībvalsti, un tad sadarbība ar CERN kļūs ne tikai par Latvijas zinātnieku ikdienu, bet centra pasūtījumus varēs saņemt Latvijas uzņēmēji, mākslinieki, kā
Volkswagen Commercial Vehicles prezentē jauno Multivan T7, kas pirmo reizi veidots uz Modular Transverse Matrix (MQB) platformas. Turpmāk piedziņas sistēmu portfelis ietvers arī plug-in hibrīdu, tādējādi Multivan uz brīdi var braukt, izmantojot tikai elektrību. Pirmo reizi šajā modelī pieejamas arī jaunas un modernas asistentu, vadības, informācijas un izklaides sistēmas. Tāpat būtisks progress panākts arī sadursmju
Ik gadu atkritumos nonāk miljoniem vistu olu čaumalu, kas varētu būt vērtīgs izejmateriāls jaunākās paaudzes biomateriālu ražošanai. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra zinātnieki starptautiskā projektā attīsta tehnoloģiju, kas ļaus čaumalas pārstrādāt biomateriālos kaulaudu atjaunošanai. «Olu čaumalas tiks izmantotas kā izejviela – kalcija avots – amorfu kalcija fosfātu sintēzei.
Nepietiekama ventilācija izglītības iestādēs samazina skolēnu veiktspēju, no kā ilgtermiņā cieš Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP), liecina Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) absolventes Līvas Aseres pētījumi. Enerģijas patēriņš ēkās ir milzīgs – tās veido ap 40% no kopējā patēriņa Eiropas Savienībā (ES) un rada 36% CO2 emisiju. Tādēļ ēku energoefektivitātes palielināšanas pasākumiem ir nozīmīga loma, lai ES