Trauksmes apziņošanas sistēmas.. joprojām, arī mūsu gadsimtā

Vien pāris dienas atkakaļ notika kārtējais trauksmes apziņošanas sistēmu tests. Daži no mums dzirdēja, daži nē. Mums kā IT cilvēkiem neviļus rodas jautājums – vai tās šodien ir aktuālas, jeb tas ir tāds rudimentārs orgāns, palicis no otrā pasaules kara?

Divreiz gadā

Pamatojoties uz MK noteikumiem “Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtība”, apziņošanas sistēmu pārbaudes tiek veiktas divreiz gadā.

Apziņošanas sistēmu pamatuzdevums ir iedzīvotāju informēšana par liela mēroga draudiem un riskiem ārkārtas situācijās. Tas tiek darīts, lai iedzīvotāji saņemtu informāciju par to, kā rīkoties un ko darīt konkrētajā situācijā.

Kā? Tās tikai trokšņo!

Latvijā likums nosaka, ka ārkārtas apziņošanu veic Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), kas par to atbild visas Latvijas mērogā. Tomēr bez VUGD, individuālas apziņošanas sistēmas var ieviest arī pašvaldības, balstoties uz savu pašiniciatīvu un rūpējoties par savu iedzīvotāju drošību. Vairākas Latvijas pašvaldības šādas iniciatīvas ir īstenojušas, tomēr tas iezīmē nevienlīdzīgu situāciju, kad tehnoloģiski progresīvu pašvaldību iedzīvotāju drošība ir nodrošināta augstākā līmenī nekā citiem.

Bet kāds to visu joprojām uztur un apkalpo?

“Trauksmes apziņošanas sistēmas uzdevums ir brīdināt iedzīvotājus un nodot informāciju par rīcību konkrētā situācijā. Šobrīd kopumā Latvijā ir tikai sirēnas un trauksmes signāli. Līdz ar to iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka, atskanot sirēnām, ir jāieslēdz televizors vai radio, lai saņemtu informāciju ko un kā darīt tālāk. Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību, būtu vēlams smelties idejas un pieredzi starptautiskā mērogā,” stāsta inteliģento inženiertehnisko risinājumu uzņēmuma SIA “Fima” telekomunikāciju speciālists Andris Losāns.

Labi, taču tās ir tikai sirēnas. Vai šodien nav kas modernāks?

Mūsdienīgas ārtelpu apziņošanas sistēmas spēj nodrošināt balss pārraidi, proti, tiek nodrošināta arī informācija par situāciju, iespējamiem draudiem, kā arī iedzīvotāju nepieciešamo rīcību. Tādējādi zūd nepieciešamība ieslēgt televizoru vai radio. Šobrīd pārsvarā Latvijā sistēmas tiek iedarbinātas manuāli, tomēr jaunākās sistēmas ļauj veikt automātisku apziņošanu. Līdz ar to tās var darboties autonomi, samazinot cilvēciskā faktora ietekmi uz lēmuma pieņemšanu. Vēl viens alternatīvs iedzīvotāju apziņošanas un brīdināšanas veids ir ar īsziņas palīdzību, kas nozīmē, ka netiek izmantotas valsts teritorijā uzstādītās sirēnas un skaļruņi, bet gan telekomunikāciju operatoru tīkls un iedzīvotāju mobilie telefoni. Šis risinājums sniedz iespēju informēt ar īsziņas palīdzību noteiktus abonentus vai iedzīvotāju grupu, piemēram, par ūdens līmeņa celšanos vai plūdiem.

Arī apziņošanas sistēmu nākotne ir saistīta ar personiskām IT ierīcēm, piemēram, viedtālruņiem, kuros iestatītas noteiktas aplikācijas, kas nodrošina lietotāja apziņošanas funkciju – informāciju par aktuālo stāvokli un trauksmes cēloņiem, saņemt papildu informāciju par situāciju uz ceļiem, laikapstākļiem utt. “Šī ir kopēja tendence visā pasaulē – ne tikai brīdināt, bet arī informēt iedzīvotājus par svarīgo. Tā kā mūsdienās arvien vairāk cilvēku sazinās sociālajos tīklos, tad kopā ar tehnoloģiskiem risinājumiem, šis komunikāciju veids var kļūt par pilnvērtīgu un ērtu kanālu ar kura palīdzību varētu informēt iedzīvotājus par ārkārtas situāciju. Papildus tam, caur šādu kanālu var nodrošināt arī atsauksmju saņemšanu no iedzīvotājiem attēlu un video materiālu formātā. Šo aspektu jāņem vērā plānojot un ieviešot augstas efektivitātes iedzīvotāju apziņošanas risinājumus,” stāsta A. Losāns.


Source: Zparks